Mazsalaca,Latvia - Banjul, Gambia

No rīta „Zigis76” dodas tālāk kopā ar spāņiem uz Gambiju. Pirms pusdienas ierodas grupiņa britu, atvelkot šņorē Mitsubishi Pajero ar nobeigušos ātrumkārbu, kas kārtējo reizi pierāda, ka dārgākais „dzelzis” nenozīmē tas uzticamākais. Kopā ar britiem ierodas divi krievi, kuri tuksnesī piebeiguši savu Ford Scorpio un tagad saspiedušies pa citām mašīnām. Krievi izrādās jau veci Apvienotās Karalistes iemītnieki. Viens studē, otrs galma šoferis vietējiem „biezajiem” krieviem. Parunājušies ar abiem krievu puišiem, nospriežam, ka abi ir sakarīgi veči un nolemjam atdot mūsu žiguli viņiem par velti, lai viņi var turpināt ceļu uz Gambiju. Mūsu vienīgā prasība, lai atdod Žiku organizatoriem, nevis nopārdod „pa kreisi”.

Veicam žigulim pirmspārdošanas, precīzāk, pirmsdāvināšanas sagatavošanu. Novēršam ventilatora problēmu un citus tehniskus sīkumus. Vakarā mums atnes arī jau pusdienlaikā pasūtīto aizmugurējo atsperi, kuras meklēšanu bijām uzticējuši kādam melnam vietējam darbonim. Atsperes izmērs pat atbilst pieļaujamās kļūdas robežās, nomainām. Vecā atspere, nomontējot, sadalās trīs fragmentos, kā ar tādu varējām pabraukt, pašiem jābrīnās. Veicam jauno žiguļa īpašnieku iepazīstināšanu ar auto vadīšanas īpatnībām un mūsu „tūninga – šķūninga” noslēpumiem, kas veikti žigulim. Abi krievi tomēr ir jau jaunā emigrantu paaudze, kuriem ar žiguļiem īpaša darīšana nav bijusi. Abus sajūsmina zem motora pārsega iemontētā sirēna, kuru silti iesakām izmantot pie satiksmes neskaidrībām ar ēzeļiem uz ceļa un ar „ēzeļiem” pie stūres krustojumos. Garantējam decibelus, kas krietni pārsniegs vietējo taurēšanu.

Tālāk jau laiski vērojam kā laimīgie mašīnas īpašnieki kļūst nelaimīgi, mēģinot sastumt savas mantas žigulī – nesaiet. Nu nevar dabūt žigulī to pašu ko Ford Scorpio, plus vēl priekša ir mūsu rezerves daļu noliktava bagāžniekā, kuru neiesakām izmest, maz vēl kas var gadīties, noderēs.

Vakarpusē ierodas mūsu Naukšotas gids un neizpratnē kādu brīdi vēro krievu rosīšanos ap žiguli. Paskaidrojam, ka auto ir pilnīgi „vesels” un dodas tālāk. Viņam īsti „nepielec”, kā var žigulis doties tālāk, ja mēs rīt no rīta lidojam uz Kanārijām. Kad apskaidrojam, sāk nervozi zvanīties pa mobilo un „stučīt” mūs kādam par šo rīcību. Paaugstinātā tonī saka mums ,ka tas nav iespējams, jo žigulim taču jau ir pircējs un mēs tagad esam lauzuši gadsimta kontraktu Āfrikas kontinentā. Kaut ko noburkšķ par izlidošanas problēmām un aiznesas prom, kā skorpiona dzelts. Krievi, to redzot, vēlreiz apjautājas vai mēs nepārdomāšot un nebrauksim paši. Apstiprinām, ka dāvinājums ir spēka un nemainīsim savu lēmumu. Piekodinām, lai nepakļaujas melno varbūtējam spiedienam atdot žiguli.

Vēlāk jaunie auto īpašnieki mums uzsauc dārgo kontrabandas alu un „kāsīti” ,sēžam uz terases, pļāpājam un izbaudām pēdējo vakaru uz Melnā kontinenta.